Latvijā pēdējo gadu laikā panākts būtisks progress dažādu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesību jomā. Tomēr joprojām pastāv virkne izaicinājumu ceļā uz pilnvērtīgu šīs kopienas vienlīdzību.
Sasniegumi LGBT tiesībās
Vērtējot sasniegto Latvijā, jāatzīmē vairākas būtiskas tiesiskā regulējuma pozitīvas reformas:
- 2004.gadā seksuālā orientācija tika iekļauta Darba likumdošanā kā aizliegts diskriminācijas pamats. Tas nostiprināja aizsardzību pret darba tiesību pārkāpumiem un atšķirīgu attieksmi darba vietā lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem.
- 2006.gadā Krimināllikumā tika ieviesta atbildība par naida kurināšanu uz seksuālās orientācijas pamata. Lai arī sākotnēji likuma piemērošana bija retāka, tas radīja būtisku precedentu un iespēju sodīt personas, kas publiski izplata naidpilnus izteikumus.
- 2021.gadā tika pieņemti grozījumi Civillikumā dzimuma maiņas jomā. Tie atviegloja juridiskās dzimuma identitātes maiņas procedūru transpersonām. Jaunā kārtība paredz vienkāršotu administratīvu procesu bez virknes medicīnisku dokumentu prasībām.
Neskatoties uz šiem centieniem, joprojām pastāv virkne problēmjautājumu, kuros Latvijas regulējums būtiski atpaliek no Rietumeiropas valstīm. Piemēram, joprojām nav likumīgas reģistrētu partnersattiecību iespēju viendzimuma pāriem, aizliegta viņiem adopcija, nav antidiskriminācijas normu un citu būtisku tiesību aizsardzības mehānismu.
Partnerattiecību jautājums Viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijas LGBT kopienai ir iespēja reģistrēt savas attiecības. Situācijā, kad nav atļautas viendzimuma laulības, partnersabiedrības institūcija dotu līdzvērtīgas tiesības ar precētiem pāriem. Piemēram, mantas kopību, mantošanas tiesības, partnera apmeklējumus slimnīcā un citas praktiski nozīmīgas lietas.
Lai arī Saeimā vairākkārt iesniegti likumprojekti par šādām partnerattiecībām, pagaidām politiķi nav spējuši vienoties par nepieciešamajām reformām. Tas Latviju nostāda krasā kontrastā ar lielāko daļu Rietumeiropas valstu, kur šāda regulējums darbojas jau ilgstoši. Piemēram, Zviedrijā, Somijā vai pat kaimiņvalstī Igaunijā viendzimuma reģistrētās attiecības ir likumīgas jau vairāk nekā desmit gadus.
Adopcijas tiesības un citi strīdīgi jautājumi
Cits aktīvi apspriests, taču pagaidām neregulēts jautājums ir viendzimuma partneru tiesības uz adoptēšanu. Pat labklājības ministrei nesen nācās atzīt, ka šis temats šķeļ sabiedrību uz pusēm un tuvākajā nākotnē būs grūti panākt vienprātību politiķu vidū. Līdz ar to Latvijā pagaidām attieksme pret šo jautājumu izriet no tradicionāli konservatīviem pieņēmumiem par ģimenes modeli un bērnu audzināšanu.
Virkne citu tiesību problēmjautājumu arī vēl gaida savu risinājumu, ieskaitot precīzu regulējumu par dzimuma maiņas pieejamību transpersonām, antidiskriminācijas normu ieviešanu un naida noziegumu izmeklēšanas uzlabošanu.
Nākotnes perspektīva
Kopumā Latvijā vērojama pozitīva attieksmes dinamika pret LGBT kopienu pēdējās desmitgadēs. Arvien vairāk cilvēku atbalsta vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no seksuālās orientācijas. Tomēr likumdevēju līmenī pagaidām notiek lēna virzība un bieži – strupceļš jautājumos, kas skar konservatīvās vērtības.
LGBT organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji cer, ka nākotnē ar Eiropas institūciju atbalstu izdosies panākt Latvijas likumdošanas sakārtošanu atbilstoši Rietumeiropas standardiem. Lai arī process nebūs viegls, tas ir nepieciešams mūsu valsts virzībai uz vienlīdzību un iekļaujošu sabiedrību.